Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.

Ngā Tikanga Matatika

Ngā Tikanga Matatika mō Ngā Pouako Kua Rēhitatia me Rātou Kua Whiwhi i

Te Mana Here ki Te Whakaako.

Ko ngā whāinga whānui o tēnei Tikanga Matatika:

  • ki te whakamārama i ngā tikanga matatika o te mahi,
  • ki te whakaara i te kounga o ngā whanonga e whakaata ana i te hōnore me te mana o te mahi,
  • ki te whakatenatena, ki te miramira hoki i ērā huanga pai o te whanonga ngaio e whakaahua ana i ngā āhuatanga whai kaha, whai niho hoki o te mahi whakaako,
  • kia āhei ngā mema o te mahi ki te āta whakaaroaro, ki te hoki huritao i runga i ō rātou whakataunga matatika.

Ngā Tikanga Matatika Mō Ngā Pouako Kua Rēhitatia

E pūmau ana ngā pouako kua rēhitatia ki te whakaako i Aotearoa, kia eke ki ngā tihi paerewa o te ratonga ngaio i roto i ngā mahi whakatairanga i ngā akoranga ki te hunga e whakaakongia ana, ā, me te mahara ki te taumata ako o te ākonga, tōna ahurea, tōna ira tangata, tōna pakeke me tōna pakaritanga hoki.

Ka kawea tēnei mahi uaua, ngaio hoki, i te taha o ngā hoamahi, i te taha o ngā ākonga, o ngā mātua/kaitiaki me ngā whānau, tae noa ki ngā tāngata o te hapori whānui.

Ka arahina ngā taunekeneke ngaio a ngā pouako e ngā mātāpono e whā.

  • Mana Motuhake ki te whakaaro ki ngā tika o te tangata, kia whakanuia, kia whakawawaohia hoki.
  • Te Tika ki te toha i te mana me te ārai i ngā hara tūkino i te mana.
  • Haepapa Taurima ki te mahi pai, ki te whakaiti i ngā wharanga ki ētahi atu.
  • Te Pono kia noho pono ki a koe anō me ngā tāngata katoa.

Me hāngai te whakamahi o Ngā Tikanga Matatika ki ngā tikanga o te ture, me te herenga hoki kei runga i ngā pouako ki te whakahōnore i te Tiriti o Waitangi mā te aro pū ki ngā tikanga me ngā wawata o te Māori i runga i tōna karanga hei tangata whenua.

1. Whakamanatia te Ākonga

Ko te herenga ngaio matua o ngā pouako kua rēhitatia, ko te herenga ki te hunga e whakaakongia ana e rātou. Ka whakatupuria te āheitanga o ngā ākonga katoa ki te whakaaro, ki te mahi hoki mā te whai haere i te whanaketanga o tōna ake motuhaketanga me te ngana ki te akiaki i tētahi whakaarotanga whai mōhio e pā ana ki ngā tino uara o tētahi porihanga manapori.

Me ngana ngā pouako:

a) ki te whanake, ki te pupuri hoki i ngā hononga ngaio me ngā ākonga, i runga anō i ngā painga e tika ana mō aua ākonga

e) ki te whakarite i ā rātou mahi ngaio i runga anō i ngā akoranga ngaio e haere tonu ana, i runga anō i ngā mātauranga pai rawa atu e wātea ana, ko ērā e pā ana ki ngā kai o ngā marautanga me ngā tikanga akoako, tae noa ki ō rātou mōhiotanga ki te hunga e whakaako nei rātou

h) ki te tāpae kaupapa ako i runga i te tirohanga whaimōhio, tirohanga whārite hoki

i) ki te whakatenatena i ngā ākonga kia hōhonu te whakaaro mō ngā take pāpori tāpua

k) ki te whai whakaaro mō ngā akoranga rerekē e hiahiatia ana e ngā ākonga kanorau

m) ki te whakatairanga i te oranga tinana, oranga kare ā-roto, oranga pāpori, oranga hinengaro, oranga wairua hoki o ngā ākonga

n) ki te tiaki i te noho muna o ngā mōhiohio kua puta e pā ana ki ngā ākonga, i runga i te āhua o ngā ratonga ngaio, kia hāngai hoki ki ngā tikanga ture.

2. Whakamanatia te whānau

E āhukahuka ana ngā pouako kei te mahi tahi rātou me ngā mātua/kaitiaki me te whānau o ngā ākonga, ki te whakatenatena i a rātou kia kaha uru ki roto i ngā mahi whai mātauranga mō ā rātou tamariki. E aro ana rātou ki te mana o ngā kaitiaki ki te whai tohutohu e pā ana ki te oranga me te haere whakamua o ā rātou tamariki, ā, me tā rātou kauanuanu hoki i te mana ture o ngā mātua, ahakoa me hāngai ngā whakataunga ngaio ki tērā e whakaarohia ana he pai ake mō ngā ākonga.

I runga i te āhua o ngā mātua/kaitiaki me ngā whānau o ngā ākonga, ka ngana ngā pouako:

a) ki te whakauru i a rātou ki roto i ngā kōrero e pā ana ki te oranga me te mātauranga o ā rātou tamariki

e) ki te whakatū hononga tuwhera, hononga pono me te noho kauanuanu hoki

h) ki te whakaute i tō rātou noho tūmataiti

i) ki te whakamana i tō rātou āhei atu ki nga kōrero whānui mō ā rātou tamariki, hāunga anō ngā wā tērā ka puta he hua kino ki te tamaiti i te whakamōhiotanga atu.

3. Whakamanatia te hāpori

Ka whakatauhia e te hāpori te mana me te haepapa ki ngā pouako tae noa ki te wawata mā rātou e āwhina ngā ākonga mō te noho whānui ki te ao hurihuri nei.

I runga anō i ngā here ki te porihanga, ka ngana ngā pouako:

a) ki te kaha tautoko i ngā kaupapa here me ngā hōtaka e whakatairanga ana i ngā kaupapa whakaōritenga mō te katoa

e) ki te mahi whakahoahoa ki te whanake kura, whanake pokapū hoki e whakatauira ai ngā manapori whakaaro rangatira

h) ki te whakaako, ki te whakatauira hoki i ngā uara pai e mōhiotia whānuitia ana i roto i te porihanga, me te whakatenatena i ngā ākonga kia whakamahia, kia whakaaro nui hoki mō te hōhonutanga o aua uara.

4. Whakamanatia tēnei mahi ngaio

Nā runga i te whakapono ka whaimana te kounga o ngā ratonga o te mahi whakaako ngaio ki te motu me ōna tāngata, me kaha tonu ngā pouako ki te whakarite, ki te whakapiki anō hoki i ngā paerewa ngaio, ki te whakatairanga ao e akiaki ana kia ngaio tonu ngā whakataunga, me te whai āhuatanga e taea ai te kukume tāngata whai pono ki ngā ūmanga mātauranga.

Hei whakatutuki i ō rātou haepapa ki te ūmanga whakaako, me ngana ngā pouako:

a) ki te kōkiri i ngā whai takenga o te ūmanga whakaako mā ngā mahi matatika, tōtika hoki

e) ki te whai whakaaro he ākonga anō rātou, ā, me whai tonu i ngā whanaketanga ngaio

h) ki te noho pono i ngā wā tuku tauākī e pā ana ki ō rātou tohu me ō rātou matataunga

i) ki te whaiwāhi ki te whanaketanga me te whakatairanga i ngā kaupapa here mātauranga tōtika

k) ki te whai wāhi ki te whanaketanga o tētahi ahurea tuwhera, ahurea ngaio huritao

m) ki te whakaaro nui mō ngā hoamahi me ngā tāngata whaipānga, me te mahi ngātahi me rātou ki te whakapakari i ngā akoranga a ngā ākonga

n) ki te āwhina i ngā tauhou ki tēnei mahi ngaio

ng) ki te whakaute i ngā mōhiohio muna e pā ana ki ngā hoamahi engari, me whāki mehemea e hiahiatia ana i raro i te ture, ā, e whaikiko ana rānei ki tētahi take ngaio

o) ki te whakaputa kōrero mehemea kei te kaha takahia e tētahi o ō hoamahi Ngā Tikanga Matatika, nā runga i tōna whanonga.

Ngā Kōrero Mō Tēnei Tikanga Matatika

Nā te Ture Mātauranga (Education Act) 1989 i whakamana Te Pouherenga Kaiako o Aotearoa ki te whanake i tētahi Tikanga Matatika mō ngā pouako kua rēhitatia. E pā ana tēnei Tikanga Matatika ki ngā pouako kua rēhitatia me ngā tāngata kua whiwhi i te Mana Here ki te Whakaako.

He tauākī tūmatanui nā te ūmanga te Tikanga Matatika ngaio pēnei, i ōna mātāpono matatika pātahi, me te āhua o te whakamahi i ēnei mātāpono hei whakatairanga i ngā paerewa teitei o te ratonga ngaio.

Ko te tikanga, mā ngā mātāpono e whakaako, e hihiri, e whakahiwa ngā mema o tēnei ūmanga. He tauākī anō hoki te Tikanga Matatika ki nga ākonga, ki ngā mātua, ki te whānau me te iwi whānui e pā ana ki ngā kawenga ngaio a ngā pouako kua rēhitatia. Ko te tikanga, ka tutuki pai ngā paerewa matatika i ngā kaimahi inā ka whāia aua paerewa e ngā kaituku mahi, e ngā mātua, e ngā ākonga me te hapori hoki.

He tūmanako whānui tā te hapori i roto i tō tātou porihanga rerenga kē, ka mahi tika ngā pouako i roto i ngā kura, i ngā pokapū tamariki kōhungahunga hoki, ka aro ki te kauanuanu i tō rātou mana motuhake, ka whakamahi i te haepapa taurima ki te hunga e whakaako nei rātou, me te whai pono ki ngā akoranga e ako nei ratou. He mea hanga tēnei Tikanga Matatika i runga i ēnei mātāpono whānui.

Ehara te Tikanga Matatika i tētahi kohinga tikanga hei tere tirotiro noa iho. Me whakamārama tōna whakamahinga nā runga i te āhua o ētahi āhuatanga uaua, ā, me āhukahuka ki ngā riakatanga kei waenganui i ngā mātāpono rerekē e tika ana kia whakatauhia. Nā tēnei, tērā pea kāore he whakamārama mō ētahi raruraru, heoi, me taea tonu e ngā kaiwhakamahi te kōrero mō ā rātou mahi mā te huri ki ngā mātāpono.

Ko tōna whāinga, he whai whakahiwatanga tēnei Tikanga Matatika. Ka taea te whakamahi, pērā ki ētahi atu tikanga mahi ngaio, hei take wero i te whanonga matatika o tētahi pouako, ā, tērā pea, mā tēnei e whakarato te amuamu, mehemea ka tino kaha taka te mahi a tētahi pouako. Ko te NZ Teachers Council Code te tuhinga whaimana ake mehemea he Tikanga atu anō kei ētahi atu rāngai e pā ana ki ngā pouako kua rēhitatia. He mea nui kia tautokona tēnei tuhinga e ētahi atu tikanga kua whanaketia, kia kaua hoki e noho tautohe.

Me whakarite tēnei Tikanga Matatika hei tuhinga e ora ana me te whānui o tōna whakamahia ki roto i te mahi ngaio. Kaua e waiho mā ngā kaupapa uaua anake e whakamahia ai tēnei Tikanga Matatika. Me whakamahi hei pāraha whakaako: hei āwhina i te mahi ngaio ki te tautuhi me te tautuhi anō i ōna uara, me te āwhina i ngā kaimahi takitahi kia noho mataara ki ngā taumahatanga matatika i roto i te mahi whakaako, me te āwhina i a rātou ki te whanake huarahi ā-mātāpono hei whakatau i ngā riakatanga. Ko te tikanga, me tīmata tēnei hātepe i te wā ākonga o te pouako, ā, me haere tonu mō te roanga ake o tana mahi ngaio.

Whakataunga Kaupapa Matatika

He tino mātātaki te whakatau kaupapa nā te mea ka mate ngā kaiwhakamahi ki te whakatau riakatanga, inā ka whakamahia te Tikanga Matatika ngaio.

Te whai kia whārite ngā Mātāpono

Kāore e tū taratahi ngā mātāpono matatika e whāriki ana i te Tikanga Matatika. Ka noho tonu ngā mātāpono e whā i roto i tētahi hononga riakatanga e haere tonu ana, pērā ki te hoahoa i raro nei.

Te Tika
Te Mana Motuhake
Pono
Haepapa Taurima

Ngā Rōpū Whai Takenga Tautohe

Tērā pea ka tū he riakatanga ki waenganui i ngā kerēme o ngā rōpū tokowhā e whai pūmautanga ai ngā pouako.

Ngā Ākonga
Te Ngaiotanga
Te Porihanga
Ngā Mātua/Kaitiaki
me te Whānau
Raruraru
Matatika

Te Whakatau Riakatanga

He pai ake te whakatau i ngā kerēme tautohe o ngā mātāpono matatika rerekē me ngā rōpū whai takenga rerekē mā te kōrerorero ngaio, kōrerorero whakaata hoki, ā, ko ngā takenga o ngā ākonga te mea matua.

He mea nui kia whakaharatauhia te hātepe, ā, kia whakaurua ki roto i te mātauranga ka whāia e ngā pouako me ō rātou whanake ngaio e haere tonu ana.